Kurvjzieža kontemplācijas

krii

25.9.21 17:56

Viena no kaislībām, ko es absolūti nesaprotu - ceļošana/ stalkerisms pa dažādām iekonservētām antropogēno katastrofu zonām, tādām kā Černobiļa, pamestās PSRS karabāzes izžūstošajā Arālā utml.
Atšķirībā no alpīnisma (ieskaitot urbāno) vai jebkura veida ekstrēmajiem dabas pārgājieniem šī man šķiet pārāk specifiska, lai neteiktu - nekrofīla izprieca.

• 18 raksta
• ir doma

• ctulhu

  25.9.21 23:04

  

  Kādreiz, kad PSRS bija svaigi kā sabrukusi tā bija jauka izprieca, visu ko foršu varēja atrast.
  
  Reku šī lēdija ar to nodarbojas jau ļoti sakarīgā līmenī
  
  https://lana-sator.livejournal.com/

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    25.9.21 23:08

    

    Man tas viss asociējas ar kaut ko toksisku (ne psiholoģiskā, bet fizikālā nozīmē), pati nezinu, kāpēc. Attiecīgi - izsauc pretīgumu un kaut kādu saasinātu piesardzību, kas nav gluži bailes.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • ctulhu

      25.9.21 23:16

      

      Tas viss ir pilnīgi pareizi, ieķēpāties tādās vietās var uz skaitli 3, bez dozimetra nekur un bez priekšzināšanām grābstīties var būt uzprasīšanās uz piedzīvojumiem.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais