Kurvjzieža kontemplācijas

Vakarvakar noskatiitaas "Taurinjdejas" iespaidaa

krii

28.3.05 18:04

Es esmu avantuuriste. Esmu laimes mekleetaaja, piedziivojumu mekleetaaja un vieglas dziives tiikotaaja. Un nekaunos par to. Neviens man nav pamatojis, kaapeec smagi un gruuti ir pareizaak un labaak nekaa viegli.
Es neesmu stipra. Es esmu gaisiiga, emocionaala un slinka - ar vieglumu tas ideaali saskan.
Var jau buut, ka iistena latvieshu sieviete ir tiesiiga lepoties tikai ar maalainaa gluudaa sabristiem zaabakiem, raupji sastraadaataam plaukstaam un saaposhu muguru.
Bet kaalabad? Kas viegli naacis, tas viegli iet. Un aizejot neatstaaj dziljas, saapiigas peedas.
Priekaa!

• 9 raksta
• ir doma

• fenja

  28.3.05 20:10

  

  pareiz, pareiz nav ko atlauzt cmukos nadzinjus, nav ko kurpiites sasmeereet, lai to dara citi, mees i viegli, turklaat neko ljaunu jau ninodaraam, pat peedas neatstaasim peec sevis... tomeer niaizmirstiet muus ieveerot, jo iram makten gariigi un citaadi izcili...:))))))))))))))))))))

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    30.3.05 11:41

    

    

    1) A vot, kad runāšu par garīgumu, tad gan mani vajadzēs aizvest iemidzināt.:)))
    2)Ui, kā sakaunējos no apziņas, ka laukstrādnieks Feņa, sūdos sabristās kalošās, rokām līdz elkoņiem mašīneļļā, izrādās, loka muguru klaušās, nevis tālabad, ka šim tā patiktu vai tālabad, ka neko citu nebūtu iemācījies, bet gan tikai tālabad, ka Balss No Augšas viņam uzticējusi svēto misiju - rukāt mazās draņķa liekēdes Krī vietā!!!!:)))))))

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais