Kurvjzieža kontemplācijas

Šorīt atkal saņēmos skrējienam, un dīvainā kārtā jutos pateicīga slinkajiem sētniekiem. Pa nenotīrīto sērsnu varēja paskriet normāli. Toties tur, kur uz noskrāpētā, slapjā asfalta vai betona krita sniegpārslas, momentā piesalstot un veidojot negludu, bet ļoti slīdīgu slapju ledu, varēja nodarboties tikai ar amatierisku ledusbaletu.
Taču atgriezos dzīva, nesastieptām potītēm, un gatava turpināt dienu. Heisā, hopsā! Labi, ka man nav jāvada mašīna!