Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Šorīt atkal saņēmos skrējienam, un dīvainā kārtā jutos pateicīga slinkajiem sētniekiem. Pa nenotīrīto sērsnu varēja paskriet normāli. Toties tur, kur uz noskrāpētā, slapjā asfalta vai betona krita sniegpārslas, momentā piesalstot un veidojot negludu, bet ļoti slīdīgu slapju ledu, varēja nodarboties tikai ar amatierisku ledusbaletu.
Taču atgriezos dzīva, nesastieptām potītēm, un gatava turpināt dienu. Heisā, hopsā! Labi, ka man nav jāvada mašīna!
  • ziema ir vienīgais gada laiks, kad man gribas skriet, šogad gan, distančslēpošana palīdz neskumt pēc tā, ka man nav ziemas skriešanai piemērotu apavu
Powered by Sviesta Ciba