Kurvjzieža kontemplācijas

Divas meitiņas, kurām esmu savulaik kādus krikumus no filozofijas klāstījusi, man šodien atnesa groziņu. Tādu, kurā iekšā oāzītes. Un tais oāzītēs aug tumšzilas vijolītes. Un starp tām vijolītēm - dzeltenas, dzeltenas mazās narcises. Un smaržo neprātīgi. Un man no liela sentimenta teju ne asaras sariesās. Un kamēr es te tāda aizžņaugti asaraina sēcu, piezvana puisis, ar kuru strādāju kopā pirms diviem gadiem, un kurš JOPROJĀM ATCERAS, KAD MAN IR DZIMŠANĀS DIENA (es viņējo nekad neesmu zinājusi). Un te nu es arī to asariņu notraucu.
Ahhhhh!:)