Kurvjzieža kontemplācijas

ما افسرخان و تاج کی بفهروشیم
دستار قصب به یانگً نی بفروشیم
تسبیح که پیکً لشکرتزویر است
ناگاه به یکً پیاله می بفروشیم

Parindenis:
Valdnieka kroni un Keja* vainagu pārdosim;
Zīda turbānu un flautas dūkoņu pārdosim;
Lūgšanu krelles, kuras ir svētuļu armijas sūtņi,
Bez pārdomas par kausu vīna pārdosim!

Kejs - Kejanīdu dinastijas šahs; vārds folklorizējies un kļuvis gandrīz par sugasvārdu.

(P.S. Man patīk doma par krellēm kā farizeju sūtņiem).

“Pirms dievi radās, visur bij tumsa, tikai dzirdama šalka, smaga un neskaidra it kā cilvēka apziņa miegā. Tā biezēja un radīja vēlēšanos un mākoni, un no vēlēšanās un mākoņa izradās pirmatnējā viela. Tas bij ūdens, gļotains un melns, ledains un dziļš. Tajā slēpās nejutīgi nezvēri, nedzimušu radījumu nesakarīgās formas, kuras nobildētas uz svētnīcu sienām.
Vēlāk viela sabiezēja un palika par olu. Tā pāršķēlās. No vienas puses radās zeme, no otras debess. Parādījās saule, mēness, vēji un mākoņi, un no zibens spērieniem pamodās saprātīgie dzīvnieki. Tad Ešmuns izpletās zvaigžņotā izplatījumā, Kamons atspīdēja saulē, Melkarts savām rokām nobīdīja viņu aiz Gades, Kabiri nokāpa vulkānu dziļumos, bet Rabetna it kā zīdītāja noliecās pār zemi, savu gaismu kā pienu izliedama un savu nakti kā mēteli izplezdama.”
/Gistavs Flobērs "Salambo" Andreja Upīša nemirstīgajā tulkojumā/

* Rabetna ir viens no Tanitas pavārdiem

Kartāga mani atdzīvina.

Kaut kā pavisam nevilšus mēs ar seru Ričmondu vakara pastaigas laikā nokļuvām šajā brīnišķajā notikumā: https://www.facebook.com/events/553429892421110/?ref=newsfeed , ko mums neviens nebija pareģojis.

(Jāpiezīmē, ka sers R ir kļuvis par īstu party animal un lieliski apguvis uzvedības kodeksu laikmetīgās mākslas izstādēs:
1) neapčurāt instalācijas;
2) neiekost nevienam, kurš izteiksmīgi plātās ar vīna glāzi rokās.)

Katrā ziņā - tas ir burvīgs pārsteigums, un izstāde, kura būs redzama tikai 10 dienas (!!!) noteikti ir pelnījusi, lai to apskata.

Paldies!