Kurvjzieža kontemplācijas

آنها که خلاصهٔ جهان ایشانند
بر اوج فلکً براق فکرت رانند
در معرفت ذات تو مانند فلکً
سر گشته و سرنگون و سرگردانند

Parindenis:
Tie, kuri šīspasaules izredzētie iraid,
Un debesu tālēs auļo domas Buraka mugurā,
Iepazīstot Tavu debesīm līdzīgo būtību,
Mulsi un apjukuši vēkšpēdu krīt.

Buraks (jeb Borags) - zirgs, kurš uznesa debesīs Pravieti, kad bija pienācis viņa laiks.

Ak, dieves, dieves!
Kur palikušas tās manas vasaras, kad es, uz dāldera riņķi griezdama, paguvu nomainīt darbu, trīsreiz iemīlēties, divreiz izšķirties, izlasīt Prustu, apceļot vairākas dienvidzemes, notrallināt naktis bārgājienos un dienas - grillpārtijās, nosauļoties kā mulate, notievēt kā asaka, pārmest kūleni un būt atkal gatava rudenim?
Kur?
Kāpēc tagad es skumīgi, splīnīgi vēroju visus jūsu dzerstiņus, randiņus, sačukstēšanos zem liepām-kas-satumst, jūsu melleņu naktis, jūsu asiņaini paģirainās rītausmas, bet pati spēju tik gurdeni, slābani pļeckāt starp darbu un mājām?

Vai tā ir jau tā pati izslavētā vielmaiņas palēnināšanās vecuma galā? Kam zibenīgi seko menopauze, arteroskleroze, demence un nāve?
Es vēl neesmu gatava, es vēl gribu to brītiņu, kad spārni debesīs parauj, bet aste pie zemes notriec...