Tas tiešām tā var būt, ka šonakt modinātāju drīkst nelikt uz četriem vai puspieciem, un rīt neviens e-pasts nebūs jāsāk ar "Apsolītais teksts - pielikumā. Ļoti lūdzu atvainot nokavēto iesniegšanas termiņu."?
Ko tad es rīt līdz vakaram darīšu? Bez savas dienišķās panikas?
1. Olīvkoks ir gandrīz pavisam lisijs. Neizsakāmi ciešu par to, ka, spriežot pēc visa, pusotra gada laikā būšu nobendējusi radību, kura bez manis varētu dzīvot savus 1500 gadus, bēdu nezinot.
Iespējams, viņš grib lielāku podu - rudenī noslinkoju pārstādīt, tagad, miera periodā, baidos.
Rasinu pēdēja laikā cītīgi. Substrātu neiekaltēju, cenšos nepārlaistīt.
Ko darīt? Ierakt zem viņa saknēm nevainīgu jaunavu? Laistīt vienradža asinīm?
Esmu izmisumā.
2. Viens no mirtēniem neizskatās labi. Apgriezu nokaltušos zariņus, atklājās bēdīga aina.
Jāpiezīmē, ka abas mirtes laistu, rasinu un vēdinu pilnīgi vienādi. Novietojums uz palodzes identisks. Tomēr viena kuplo, otra - nīkst.
Dzīvo būtņu neizprotamā daba...
3. No lauru pudura pagājušās vasaras kaitēkļu uzbrukumu pārcietusi apmēram trešā daļa.
Apgriežu, rasinu utt., bet šie turpina dvašot melanholiju.
Ja neatradīšu kādu risinājumu, pavasari nesagaidīs arī viņi.
Visvairāk mani satrauc tieši olīvkoka jautājums - viņš, nabags, izskatās vissliktāk.
Mēģinu saprast, vai vērts riskēt ar pārstādīšanu decembrī - janvārī, vai tomēr vilkt līdz februārim?
.....Dzīvus atstāja tikai muzikantus, arhitektus un ziloņus...
Mācība par Ķermeņa Punktiem, nekādi nesaistītiem ar dīvainiem Cibas tekstu ģeneratoriem. Par tavas un manas miesas Punktiem. Par Tiem Punktiem, kuros trāpot, pazūd galvas, kuņģa vai starpribu nerva iekaisuma sāpes. Par Punktu, kurš, pareizi uzrunāts, ļauj sekundes laikā sasniegt orgasmu, vai pat orgasmēt pusstundu no vietas. Par Punktu, kurš atslēdz samaņu, par Punktu, kurš pieslēdz vīzijas.
Es šovakar no jauna apzinājos sava fiziskā un mentālā ķermeņa Punktu, kurš reaģē uz ļoti primitīvām lietām - tekstiem, stulbiem, kā protestantu korālim, trīsakordu melodiju (labi vismaz, ka ne mažorā, bet harmoniskajā minorā), kustībām, kuras var iemācīties jebkurš, kas piedzimis noteiktā kopienā.
Apraudājos, kā vienmēr. Kognitīvā funkcija pabrēca un izslēdzās, jo ķermenis vienmēr ir stiprāks, pat mans vārgais ķermenītis, jūs taču zināt.
Mīļie, jūs te visi apkopojat šī gada notikumus, bet gada rīcībā taču vēl ir divarpus nedēļas, milzīgas divarpus nedēļas, pietiekamas vismaz 17 Pastardienām, pietiekamas neskaitāmiem briesmīgiem un pārdabiski skaistiem, vai nāvīgi garlaicīgiem notikumiem, nāvei, mīlestībai, dzimšanai, ticībai, nožēlai, cerībai, jebkam, kas var kardināli mainīt jūsu dzīvi.
Šis gads vēl nav beidzies, nē.