Kurvjzieža kontemplācijas

Šodien, kad Ričmonds bija pacēlis kāju pie kāda kupla vlkābeles krūma, mums pienāca babulis rāšanās noskaņojumā un izvērsti man apgalvoja, ka koki un krūmi mirstot, ja tiek apčurāti. Baisās vielas, ko satur urīns, apdedzina to saknes. Es viņai ieteicu apdomāt, cik koku un krūmu viņa ir bezsirdīgi nogalinājusi savā mūžā - reizes 50 līdz 70 garākā nekā Ričmonda mūžs, starp citu, - kad gadījies ieskriet pačurāt mežā vai ceļmalas krūmos. Viņa izvalbīja acis un teica, ka nevarot salīdzināt krūmus mežā un krūmus pilsētā. Palūdzu, lai viņa nosauc vismaz divas būtiskākās atšķirības.
Viņa teica, lai es nerunājot blēņas un sāka sūdzēties par nelietīgajiem kaimiņiem, kuri atstāj mašīnas pie mājas - zem citu cilvēku logiem. Piekrītoši māju ar galvu un domāju: "nedoddies, nedoddies, nedoddies..."

Katra izmēztā dzīvokļa virsma rada nepatīkamu kontrastu ar neizmēztajām. Ja viss ir vienmērīgi savandīts un putekļains, neizskatās tik uzkrītoši. Turklāt, ja es nebūtu šodien rūpīgi nomazgājusi virtuves logu, no ārpuses nevarētu redzēt, cik netīrs ir dzīvojamās istabas logs. Bet dzīvojamās istabas loga mazgāšana saistās ar dzīvībai bīstamu balansēšanu uz zālājā iestutētām pieslienamajām kāpnēm, vienā rokā turot spaini vai stiklu tīrāmo losjonu, bet ar otru cenšoties trāpīt birstes kātu starp restēm, tāpēc nezinu, vai šodien tam saņemšos.

Jāizdomā universāls maģiskais vārds vai frāze, ar kuru atšūt uzplijušos nepatīkamus un kaitinošus sarunbiedrus internetā un ārpus tā. Kaut kas, kas neietvertu rupjības, bet neveselīgo komunikāciju ātri un efektīvi nocirstu pie pašas saknes.
Domāju.