Kurvjzieža kontemplācijas

Ja interpretējam mūsu eksistenci kā nemitīgu mijiedarbību ar Citu un ja pieņemam, ka pretējais dzimums katram no mums vistiešāk reprezentē fundamentālo Citu (vienkāršošanas labad šoreiz norobežojoties no psihoanalītiskajām spekulācijām par atšķirīgajiem subjektivitātes konstituēšanās modeļiem), top skaidrāks, cik milzīgs izaicinājums (un, protams, vienīgais glābiņš) ir kultivēt sevī cieņu pret otra dzimuma cilvēkiem, vienkāršu un patiesu cieņu - bez bailēm, augstprātības, nicinājuma, aizbildnieciskuma, noniecināšanas, pieglaimības, prasīguma, izdabāšanas, demonizēšanas. Godīgi sakot, pat nezinu, vai pazīstu kādu [sievieti vai vīrieti], kam tas allažiņ izdotos.

Uz savu dzimumu savukārt visvieglāk projicēt savus personiskos dēmonus, lai nikni karotu vai mīlīgi solidarizētos ar tiem. Bet tas jau ir cits stāsts.