Jau otro rītu aptuveni šajā laikā man zvana sieviete ar latgaliešu akcentu un lūdz pasaukt Gunti.
Gunti, esi, lūdzu, tik laipns, piezvani savai tantei un nodiktē pareizo telefona numuru!
Un vēl kas ir raksturīgi Latvijas sabiedrībai (gan jau arī citām Austrumeiropas valstīm, atšķirībā no tā, ko var secināt man pieejamajā informācijā par labklājīgajiem rietumiem) - gan vardarbības upuri, gan varmākas, gan cilvēki ar dažādām atkarībām, cilvēki, kuri nespēj kontrolēt savu agresiju utt. - viņi visi tiek stigmatizēti kā "vainīgie", tādējādi netieši mudinot klusēt un slēpt savu "vainu", bet pieķertam attaisnoties. Taču reāls solis problēmas risināšanas virzienā būtu šīs visas (un vēl citas) definēt kā psiholoģiskas problēmas, kuras apdraud gan pašu, gan apkārtējos. Problēmas, kuras ir iespējams un vajag risināt un kuru risināšanā var cerēt uz sabiedrības atbalstu un saņemt to.
Tas nenozīmē, ka nav jāsoda konkrēti nodarījumi - auto vadīšana dzērumā, darba kavēšana dzeršanas dēļ, miesas bojājumu nodarīšana citam cilvēkam u.c.. Par konkrētiem pārkāpumiem jāsaņem sods, bet vardarbīgajam, atkarīgajam, līdzatkarīgajam un tam, kurš arvien nonāk upura lomā - ikvienam no viņiem būtu jāvar saņemt psiholoģiskā, psihiatriskā, vai narkoloģiskā palīdzība un nepieciešamais atbalsts savas uzvedības koriģēšanai.
Dieveris laikam latviešu valodā ir krietni retāk lietots vārds, nekā svainis?
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
