![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Dzīvošana lielpilsētā ir vienmēr mazliet sušķīga un mazliet izlaidīga. Es, protams, vienmēr nedomāju par to, cik intensīvi notiek apmaiņa ar visu to cilvēku mikrofloru, kuri, nemitīgi ieelpodami un izelpodami, ieelpodami un izelpodami, paklepodami, nošķavādamies, atraugādamies un nopurkšķinādami, atkal ieelpodami un izelpodami, ieelpodami un izelpodami, ik dienu nāk man pretim un paiet garām ielās, tramvaju vagonos, trolejbusu pieturās, iestāžu gaiteņos,lielveikalu zālēs. Un jā, es pati arī eju un tik ieelpoju un izelpoju, ieelpoju un izelpoju no viņiem aizgūtās un pašas modificētās vīrusu, baktēriju un citu zinātnei mazpazīstamu sīkbūtņu populācijas, braši spietojošas ikvienā ķermeņa sekrēta lāsītē. Mēs visi esam viens liels substrāts, dārgie līdzpilsoņi, un ja dažas mikrobu tīrkultūras manā ķermenī šovakar nesvinētu līksmu uzvaru pār citām, es par to, iespējams, domātu ar daudz mazāku nepatiku, vai pat nedomātu vispār.