Kurvjzieža kontemplācijas

Savu šībrīža nomodu es rīt ļoti nožēlošu, bet ko nu lai tur dara...

Šausminoties par to, ka drīz būs jāiet ārā no mājām un jārauj iekaisušajos elpceļos tas, kas tikai nosacīti dēvējams par gaisu, jo daudz lielākā mērā ir ledains gāzēts ūdens, esmu zaudējusi ticību evolūcijas teorijai, jo nekādi nespēju izprast, kāpēc gadsimtu gaitā šīs teritorijas apdzīvotājiem nav attīstījušās funkcionējošas žaunas. Nu, vismaz no oktobra līdz martam funkcionējošas.

Irigarajas spogulis, Sartra spogulis, Lakāna spogulis, oh mon Dieu, es esmu nomaldījusies tajā franču spoguļu valstībā un vairs nemāku atrast pareizo, to, kurš rāda mani pašu.