Kurvjzieža kontemplācijas

Jāpiezīmē, ka, apcerot, dzīves modeļus, kurus es nekādā gadījumā negribētu realizēt savā personiskajā mūžā, pirmo vietu nešaubīgi ieņem dzīve amerikāņu mazpilsētā, kādā savrupmājā "Bīstamo mājsaimnieču" Glicīniju ielā. Nē, ne tāpēc, ka viņas visas ir vairāk vai mazāk psihas un šauj cilvēkus - tas patiesībā ir vienīgais jaukais, bet tas dzīvē gadās daudz retāk nekā seriālā, bet tāpēc, ka viņas tur rušinās pa saviem sakoptajiem dārziņiem, iet ciemos cita pie citas ar citronkūkām, cep mafinus, bet svētdienās rīko grila pārtijas ar kaimiņiem. Es cienu cilvēkus, kuriem tas patīk un kuri to visu uzskata par "tradicionālām vērtībām" vai par ko tādu, kas ir sapņu un tiekšanās vērts, bet man no domas vien rauj vakariņas uz augšu, un es tagad neliekuļoju ne mirkli.
Protams, man ir ļoti maz iespēju šādā vai līdzīgā situācijā nokļūt, par ko arī atviegloti metu krustus.
Priekā!

Dārgās pesto meistares (un meistari arī,protams) - vai es pareizi esmu sapratusi, ka pamata sastāvdaļas ir baziliks/rukola, parmezāns (vai līdzīgs cietais siers), eļļa,ķiploki un sasmalcināti rieksti?
Upd.: paldies visiem!