Šorīt trīsarpus stundas dators ziņoja, ka nevar iestartēties. Dzēru baldriānus un šņukstēju klausulē advancētākiem ļaudīm. Gāju mazgāt traukus un domās atvadījos no vismaz puses cietā diska failu.
Kad atgriezos istabā, izrādījās, ka šis tomēr VAR. Ja vien grib.
Aizvien biežāk man šķiet, ka globāla milzu kļūda ir unificēta darba laika noteikšana, nerēķinoties ar gadalaiku un vides īpatnībām. Seši no rīta jūnijā ir pavisam citi seši, nekā decembrī. Deviņi maija vakarā nav deviņi novembra vakarā. Diennakts gaišās daļas ilgums un cilvēka darbaspējas, kā arī fizioloģiskā vajadzība pēc atpūtas dažādos gadalaikos radikāli atšķiras.
Latvijā vasarā būtu normāla 10 stundu darbadiena - no plkst.6:00 līdz 11:00, tad 3 stundu siesta, un no 14 līdz 19 atlikušais darba cēliens. Vēl paliek lielisks gaišs vakars, ko vadīt pie alus kausa.
Ziemā savukārt darbadiena būtu jāsaīsina no abiem galiem. Decembrī būtu normāli nākt uz darbu plkst.10, lai 13:00-13:30 kaut ko apēstu un, vēlākais, 16:30 ietu mājās. Vai pat 15:00, jo kā zinām, tad nolādēti tie bargie kungi, kas pēc saulrieta liek strādāt.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
