Kurvjzieža kontemplācijas

Šarlote ir bijusi uz vakcināciju, tagad viņa tup pagultē un mani zvērīgi ienīst, bet es tikmēr kaldinu baltā minča glābšanas plānu.

Saprotu jau, ka nevar panākt situāciju, kad visiem maziem, pūkainiem zvēriņiem ir pieejams siltums, barība un kāds, kas pakasa vēderiņu, tomēr ir tik patīkami, ja vismaz attiecībā uz kādu tas izdodas!
Nesmejieties par mani, labi?

Tā nebija laba doma - glābt kaķi bez slēpotāja vai vismaz virtuves cimdiem.
Es gan nedomāju, ka tam mazajam šausmonītim ir trakumsērga, bet tomēr - kā tur ir ar tām potēm, kuram ir bijusi darīšana?

Beigšu asiņot un iešu uz kursiem. Sīkais, baltais nezvērs tup kāpņutelpā zem radiatora. Ja kāds viņu izlaidīs ārā, manas brūces būs bijušas veltīgas, sasodīts!
Es vēl neesmu atmetusi cerību viņu ievilināt uz šo nakti savā dzīvoklī un rīt atdot dzīvnieku SOSam. Bet kā paskatos uz pārkosto rādītājpirksta nagu un gandrīz tukšo ūdeņraža pārskābes butelīti, izjūtu zināmas šaubas par plāna izdošanos.

Šķiet, nakti es pavadīšu, dzerot pretsāpju tabletes un domājot, vai man tomēr nevajag potēties pret stingumkrampjiem. Trakumsērgas iespējai es tā īsti neticu, kaut gan, protams, apziņas kaktā sēž ņerkstošs draņķis un dīc, ka arī 1 promille iespējas būtu jārespektē, ja runa ir par ātru un nepatīkamu nāvi...

Poll #15521 Par trakumu
Open to: All, results viewable to: All

Dārgo cibiņ, vai Tu, ticis sakosts no klaiņojoša, bet izskata ziņā visai normāla kaķa,