Kurvjzieža kontemplācijas

Kulinārija nav mani darījusi nedz par interesantāku cilvēku, nedz par pilnvērtīgāku sievieti, nemaz, nemaz un ne par gramu; tā nav manā dzīvē vairojusi nedz mīlestību, nedz omulību, tomēr ir sagādājusi diezgan daudz prieka šajos pāris gados, kopš esmu to atklājusi. Apmēram tā, it kā es būtu sākusi pa kluso gleznot, tikai ar to starpību, ka rezultāts ir kaut kā pielietojams.

Tas, protams, ir strīdīgi un visvisādā ziņā grūti pārbaudāmi, tomēr man ir neskaidras aizdomas, ka ir zināms pamats priecāties par to, ka tad, kad mēs augām, nebija "Ilustrētās Zinātnes", "Ilustrētās Vēstures" un to daudzo spīdīgi bilžaino kvazienciklopēdijiņu, bet gan grāmatu sērijas "Stāsti par vēsturi", "Apvārsnis" un "Stāsti par dabu". Varbūt tas ir tikai dabisks vecuma konservatīvisms, utt., bet man nopietni liekas, ka no pelēkām grāmatiņām uzņemtā informācija manu vienaudžu prātos ir iesēdusies stingrāk un auglīgāk, nekā tas notiktu, mācoties mūsdienās.

( bilance pa mēnešiem )