Kurvjzieža kontemplācijas

Vispār šobrīd, kad ieturu savas pieticīgās bezdarbnieka vakariņas - foreļmaizītes un baltvīns - nākotnes ceļojumus plānodama un pie viena ķērkdama korim līdzi par krīzi, no atmiņas nevilšus uzpeld dažpadsmit gadu pagātne, kad it kā par krīzi neviens neķērca. Taču pārtikas deva diennaktī bija daudz pieticīgāka, un no tiem laikiem es zinu, ka, lai cilvēks būtu paēdis, spējīgs strādāt, mācīties un izklaidēties - turklāt daudz intensīvāk, kā es to šobrīd daru, - pietiek ar kartupeļu maisu aizdurvē, speķa kluci ledusskapī, putraimu burku un makaronu burku pieliekamajā un skābo kāpostu toverīti turpat blakus. Šad un tad var piepirkt zupas kauliņus. Burkānus, tie ir lēti.Zirnīšus reizi mēnesī, ko zupā iebērt. Uz svētkiem - mandarīnus.
Dieva dēļ! Un man ne mirkli toreiz nelikās, ka tā ir nabadzība!

Āra ošņāšanas atrakcija māsiņām Brontē būs stingri jāierobežo. Šodien pa logu izvēlās (vai tika izlecināta) Šarlote - kamēr Emīlija, ļauni smīkņādama, devās izēst viņas bļodiņu.

Slapjdraņķi, tumsa un piparkūkas - visas šīs lietas man bezgala riebjas, bet tāds nu tas Adventes laiks ir.