Kurvjzieža kontemplācijas

Draugi ir viens no manas dzīves stūrakmeņiem, un es laiku pa laikam jūtos vainīga, ka neprotu pienācīgi pateikties par to, ka Jūs man esat - gan tie, kas lasa manu cibu, gan tie, kas nelasa. Paldies, paldies, paldies! Viena no nepenītajām dāvanām, ko esmu saņēmusi, un no kuras nekad nebūšu gatava atteikties.

Ar labu nakti!
Un nerunājiet man pretī!

Valstis un reģionus var nosacīti iedalīt kā vīna, alus un stipro dzērienu zemes. Nav runa tikai par dominējošo alkoholu - ar to nesaraujami saistās ne vien kulinārijas tradīcijas, bet arī attieksme pret baudām, dzīves uztveres vieglums vai smagnējība un vēl tūkstoši grūti formulējamu iezīmju, kas izpaužas gan folklorā un tradīcijās, gan netveramās estētisko vērtību niansēs, kas kopumā veido to, ko pieņemts saukt par mentalitāti. Ir vīna, alus un destilāta mentalitāte, lai cik tas zaimojoši neizklausītos. Lūk, un vīna mentaliāte ir tā, kas ļauj man justies vislabāk. Tāpēc Gruzijā, kas ir vīna zeme, es jūtos daudz vairāk piederīga, nekā konjaka Armēnijā, lai cik skaista tā arī nebūtu gan ainavas, gan mūzikas un arhitektūras ziņā.

Sasodīts, man laikam ir paģiras!
Beidzot tie vīna litri, ko vīkendā izdēru, būs izsūkušies cauri tiem ēdiena kalniem, ko sabāzu kuņģī. Pēkšņi sajutos, kā viegli pa pakausi dabūjis Gargantija!