Kurvjzieža kontemplācijas

Man ir steigšus jāuzsāk antiķirbisma programma.
Retajos apskaidrības brīžos es lieliski saprotu, ka mans pašreizējais laiski laimīgais dzīvesveids, baudot absolūtu komfortu - siltums, tikai garšīgs ēdiens, daudz garšīga ēdiena, pārāk bieži un pārāk daudz, pozitīva saskarsme tikai ar simpātiskiem cilvēkiem un dzīvniekiem, pietiekamās devās sekss un alkohols, nekāda stresa, nekādu termiņu, nekādu izstrādājamu normatīvo aktu, nekādas Sistēmas, kas pazemo un liek spraust mapēs papīrus, minimāla intelektuāla un fiziska piepūle, gandrīz vai tikai vielmaiņas uzturēšanai - draud mani pārvērst dārzenī. Visticamāk - lielā un apaļā dārzenī. Tātad - ķirbī.

Bet es nevēlos kļūt par ķirbi!

Es gribu būt šmauga, lokana, kustīga, radoša un iespaidiem pārpilna.

Un es tūdaļ pat sākšu domāt, ko šajā sakarā darīt.

Man tikko izdevās abslūti lieliski vistas filejas veltnīši, pildīti ar žāvētām plūmēm un sieru, paprikas-ķiploku mērcē. Diemžēl antiķirbisma kustību tas nesekmē.

Es ceru, ka Labā Sākuma Dievs, lai kas viņš vai viņa arī būtu, mani tomēr mīl un saprot, un ka viņam vai viņai arī garšo mana improvizācija par Martīni tēmu - vermuts, džins, toniks, citrons. Priekā!

Lasu snorkes 2004.gada ierakstus, reibstu, un Vidusjūras saule žilbst gar acīm.

Nez, ja es pirms 10 gadiem nebūtu atmetusi smēķēšanu, es tagad būtu tieviņa jo tieviņa?

Aizgāju paskriet, - antiķirbisma kampaņas ietvaros, protams, un vispār - kaut kā sagrbējās. Skrienot vēroju sava ķermeņa reakcijas. Izmisīgo negribēšanu pašā sākumā, elpas trūkumu, smagumu augšstilbos un locītavās, pēc tam - vieglo ritmu, kas nevilšus pamazām iestājas, muskuļiem atceroties, kā tad īsti tas bija jādara, labsajūtu, kas atnāk reizē ar pirmajiem sviedriem, sirds un plaušu atmošanos. Atgriežoties,degunā iecērtas kapņu telpas neskaitāmās smakas, ja neskrietu, nezinātu, cik daudz nianšu iekļaujas kaimiņu vakariņās un izsmēķētajās cigaretēs.
Skrienot domāju par to, ka baudas formula taču ir tik primitīva - kāpināts sasprindzinājums, kas vienā laimīgā mirklī pāraug spējā atslābumā, vai ne? Mīlēties, lēkt ar gumiju no tilta, strādāt...skriet, galu gala, ja nav nekā cita.
Ai, labi.
Labi ir dzīvot, ziniet!