Kurvjzieža kontemplācijas

Tas viss, kas mani dara laimīgu, mani vienlaikus padara tik viegli ievainojamu. Trīsuļojoša neirotiķe no Tenesija Viljamsa lugām. Un Ciba, kurā aizvien vairāk ciena slikti imitētu cinismu, man aizvien biežāk vairs neliekas droša un tīkama vieta.

Starp citu, vislielākie draudi jebkurā kompānijā ir atšķirīgas humora izjūtas.

Nemēģiniet aizskart mazos, pūkainos trusīšus manā cepurē!

Dr. Beinerta veterinārajā klīnikā (Ģertrūdes ielā 101) ir dabūjama pavisam maziņa, apburoša trīskrāsaina kaķenīte. Klīnika sola jaunajam saimniekam 20% atlaidi kaķenītes sterilizācijai un 10% atlaidi barībai. Laikam atnesta midzināt, be vetārstiem roka neceļas.

Vairākas cibiņas mēdz palaikam uzzināt par sevi baumas. Es gan nē. Izņemot to vienīgo reizi, kad kāds dīvainis bija martcorem sastāstījis, ka es esot kakjuxa māsa. Bet tā jau nav pat īsta BAUMA, tikai kļūdaina hipotēze.
Iespējams, es tiešām dzīvoju un rakstu tik rimti, lai būtu pelnījusi nevainojamu reputāciju. Bet varbūt /cerīgi/ - es tikai nepietiekami interesējos, ko par mani baumo?
Jo atzīties sev, ka esmu pārāk garlaicīga, lai tiktu aprunāta, es nespēju. Tas būtu pilnīgs bankrots 80% savas frendlistes sievišķās (un ļoti nobaumotās) daļas priekšā.

Bet varbūt es īstenībā esmu Dana Albrehte?

Bet, ja nu tagad tiešām par manu dzīvi, un pavisam nopietni - es beidzot līdz kaulu smadzenēm esmu sapratusi, ka negribu nekad vairs atgriezties ne valsts pārvaldē, ne pašvaldībā, nevienā no tiem kabinetiem ar dienasgaismas spuldzēm, XP Windowsu un sanumurētām dokumentu mapēm. Tfu, tfu, tfu - kad izej no elles, neskaties atpakaļ!
Un arī skolā es vairs neatgriezīšos. Tur bija labi, bet tas ir beidzies. Atmiņas mīlīgas kā pašas jaunavīgā gultiņa vecāku mājās. Nu, nesiešu es vairs matos bantes, neiešu sētā gumijas lēkāt.
Ir skaidrs, ko nemeklēju. Nav skaidrs vēl, ko meklēju. Bet mazliet vairāk kā mēnesis laika, lai atrastu.