Kurvjzieža kontemplācijas

Esmu pamācījusies gruzīnu valodu un bankomātā samaksājusi telefona rēķinu - tātad dienaas pirma puse nav nodzīvota velti. Tūlīt, tūlīt arī saņemšos un sākšu mēzt virtuvi, atkausēt ledusskapi (jā, man ir antīks ledusskapis!)un sašmorēšu sev vakariņām jēriņu ar garšaugiem un dārzeņiem.
Un, jā, kad šodien pēc nodarbības skolotāja Lika man apjautājās, kad es taisoties atkal "uz mūsu pusi", pati sev par pārsteigumu atklāju, ka arī man šajā dialogā Gruzija ir "mūsu puse", nevis "jūsu" vai "viņu". Un šķiet drusku netaisnīgi, ka Kahetijā granāti ienākas bez manis.

Uzzināju arī smieklīgu skaidrojumu, kāpēc krievi sabombardējuši Gori, nevis netālo, bet daudz lielāko un nozīmīgāko Kutaisi - kad bumbvedēji lidojuši Kutaisi pāri un piloti raudzījušies lejup, viņu secinājums noteikti esot bijis: "Takoj bardak! Takije razvaļini! Naverno naši tam uže bivaļi!"

Tikai pirms diviem mēnešiem biju Armēnijā, bet jau atnākusi sajūta, ka tik sen nav ceļots.

Jūlijā mēs ar S brauksim atkal uz Korsiku. Pat, ja man nebūs darba un nebūs ko ēst. Pat, ja man būs ūberkrutais darbs un nedrīkstēs ņemt atvaļinājumu - tādiem gadījumiem paredzēti atlūgumi.

Tā ir atkarība, es zinu.

Jēriņš būs rīt. Vakariņās sagrilēju dārzeņus - krāsnī uz restītēm. Papriku, apkaisītu ar sāli un piparmētrām un baklažānu ar ķiplokiem. Par ko es vienmēr ar pateicību atcerēšos turku blondīnu no Kalkanas - par to, ka beidzot uzzināju, ka baklažānus nevajag izākstīt un piesmiet, sālot un liekot uz salvetēm, "lai notecinātu rūgtumu", bet pēc tam cept slīcinot eļļā, kā to pieņemts darīt Latvijā, baklažāni nav to pelnījuši, tie ir lieliski, ja tiek grilēti ar visu mizu, ko pēc novelk, un saceptajam mīkstumam pieliek mazliet sāls un pāris saberztas ķiploka daiviņas.
Nu, un tad vēl divi folijā ietīti kartupeļi, kam pirms ēšanas uzliet tkemali mērci.

Labu apetīti Jums arī!