Kurvjzieža kontemplācijas

Tikai pirms diviem mēnešiem biju Armēnijā, bet jau atnākusi sajūta, ka tik sen nav ceļots.

Jūlijā mēs ar S brauksim atkal uz Korsiku. Pat, ja man nebūs darba un nebūs ko ēst. Pat, ja man būs ūberkrutais darbs un nedrīkstēs ņemt atvaļinājumu - tādiem gadījumiem paredzēti atlūgumi.

Tā ir atkarība, es zinu.

Nu gan - ar labu nakti, visas dzīvās radības!
Jā, un vēl, mīļā Providence, kamēr es vēl neesmu aizmirsusi un miegā iekritusi - man, lūdzu, kādu krikslīti darbaholisma drusku vajadzētu, labi? Nu, tur visas tās godkāres, konkurētvēlmes un nespējas atrauties, ja? Visprimitīvākā čakluma galu galā. Citādi tā arī nomiršu, ka bijusi muļķe, tā palikdama. Un nevienam no tā nebūs labāk.
Sarunājušas, ja?