Dzimtenes pavasaris, ka tavu māti, drebuļi un slapjas kājas, mūžīgās svina debesis un apkārt mirēju pūlis. Jā, nu, un beidzot arī vientulība, negribēta un, cerams, pārejoša. Vakaros strebju vīnu no bundoliņa, klausos "Suliko", blenžu griestos asarainām acīm un kožu spilvena stūrī, saņēmusi SMS: "Andalūzija, 27 grādi, no vārtrūmes skan ģitāra, apkārt palmas un apelsīnkoki."
Nekas. Vēl tikai mēnesis.
Nekas. Vēl tikai mēnesis.