Kurvjzieža kontemplācijas

Pateicoties māsām Brontē, es tagad zinu, kā jūtas musulmaņu vīrietis, kurš apprecējis divas sievas - pagalam sūdīgi un ļoti aizņemts. Lai izvairītos no vardarbības ģimenē, man nemitīgi ir jāauklē klēpī viena no viņām, jāsagaida murrājoša aizmigšana, tad jāmetas pie otras, kas jau skatās ar nīgri žēlabainu "Kā-Tu-Varēji-Man-To-Nodarīt" izteiksmi, un atkal jāauklē. Barošanai jānotiek vienlaicīgi, bet katrai savā telpā. Visi aseksuāri jāiegādājas dubultā. Naktī vairākkārt jālec ārā no gultas, reaģējot uz šņācieniem un krītošu priekšmetu troksni - nē, kautiņi nenotiek, dāmas tomēr, bet spēka demonstrējumi un trenkāšanas ar devīzi "Es neļaušu tai paklīdenei lūrēt mūsu guļamistabā!" gan.
Novēliet man Ziemassvētkos mieru un saticību mājās, labi?

Ja atskatos uz šo gadu, tas liekas neparasti rāms un mierīgs. Labi asfaltēta šoseja, pa kuru var lēnītēm ripināt un tipināt, cik nu vien acis rāda. Mājas - tās pašas, tikai drusku labāk iekārtotas, prasījušas lielāko daļu šogad nopelnītās naudas, mīlestība - tā pati, rimta un bez vētrām, un labi, ka tā, darbs - tas pats (kas vien ir pārsteidzoši un pretēji visām ticamajām prognozēm), apriebies, bet visnotaļ ciešams un, jā, joprojām kaulus nelauž.
Esmu atklājusi sevī pārsteidzošu ķēkšas potenciālu (zubatkas fileja sviesta-baltvīna mērcē, biešu-gurķu salāti, šmorētas cūkas ribiņas ar dārzeņiem, krēmzupas ar kariju un bezgala daudz citu lietu, par kurām pirms gada man nebūtu ne jausmas) un iemantojusi divus kaķus.
Esmu iemācījusies gruzīnu alfabētu, dažus jaunus franču vārdus un dažas agrāk nelietotas teikumu konstrukcijas angļu valodā. Nav slikti. Dažas āsanas no jogas nodarbībām, daži austrumu deju elementi - arī nav slikti.
Milzu paldies Solvitai un snorkei par Sicīliju, milzu paldies fanijai par Turciju.
Ai, un vispār cilvēki šogad ir pret mani izturējušies sasodīti jauki, par spīti tam, ka esmu bijusi daudz nīgrāka un kašķīgāka nekā citus gadus, ko pati lāga nemāku izskaidrot.