Kurvjzieža kontemplācijas

Par Turciju būs vairāki, pavisam dažādi stāsti. Jo Stambula ir pašpietiekama kā pasaule, Stambula nav Turcija, tāpat kā Parīze nav Francija, Maskava nav Krievija, Rīga nav Latvija, utt., utjpr.
Savs stāsts būs Kapadokijai. Vai pat vairāki. Par citplanētiskajiem kalniem. Par pirmskristīgo vēsturi. Par Ramadānu. Nē, Ramadāns vairāk piederēsies Konjai. Pilsētai, kurā es beidzot sajutu islama klātbūtni, jo vispār jau Turcija ir tikpat islamiska, cik Latvija - kristīga.
Un tad būs Vidusjūras stāsts. Kurā es atkal iestigšu zaudētās paradīzes sentimentā, juzdama kaunu par savu trivialitāti. Oleandri, bugenvilijas, zaļa jūra, skaisti vīrieši, jūs zinat.
Tirgi un kūrorti Turcijā arī, protams, ir. Skaistum skaistie, labum labie. Bet par tiem stāstu nebūs.

Cik drausmīgi salst, un vēl tā gaudošana! Bet jāiet.