Gribu ziemu bez neprātīgas traukšanās un dedlainiem, ar daudz, daudz miega un labas daiļliteratūras, ar adīkli un kamīnu, ar īslaicīgām fiziskām slodzēm svaigā gaisā un agru došanos pie miera. Nekādu celšanos trīs stundas pirms saullēkta, nekādas steberēšanas pa pelēkbrūnu šļuru uz darbu, nekādus projektu konkursus, nekādus melnus riņķus zem acīm, lūdzu, lūdzu, lūdzu, man vienkārši vairs nav spēka.
Kāpēc mani bērnībā nepārdeva baleta trupai vai Bruņotajiem Spēkiem?!