Reizēm tik daudzas lietas savā pašas dzīvē kļūst skaidrākas, kad dzirdi citu sievieti tās nosaucam vārdā -tādā vārdā, kādu tās viņas dzīvē iemantojušas.
Mums visām ir plaušas, nieres, olnīcas, vēlmes un bailes, tik līdzīgi veidotas, tik līdzīgi izkārtotas!
Ja man nepāries TĀ sajūta, es šovakar pie kādas miskastes noķeršu kādu kaķēnu un aiznesīšu mājās. Lai varētu sildīt pieniņu, gatavot rotaļlietas, ārstēt, kopt un mīlēt.
Domenika, mana māsa, vai gan tev šķiet, ka pavārs, kurš, zivi gatavodams, ik reizi iegrieztu sev rokā un, sāpēs vaimanādams, nošķiestu virtuves galdu asinīm, būtu saucams par labu sava amata pratēju? Tad kālab tu domā, ka cilvēkam, kurš nespēj mīlēt bez sāpēm un vaimanām, nebūtu daudz jo cītīgi jāmācās?
Mēness ir nodarījis savu tumšo darbu, un visi mani priekšpusdienā ieplānotie šīvakara darbiņi atcēlušies. Došos pie S un pārbaudīšu, vai visi, kas pakāpjas uz viņas ķeblīša pie grāmatu skapja, nokrīt un salauž kāju.