Kurvjzieža kontemplācijas

Briesmīgo sajūtu tops, kas vīrišķiem paliek svešas:
1)dzīves aizslīdēšana gar acīm trijās minūtēs, kuras gaidi, vai grūtniecības testa lodziņā parādīsies/neparādīsies otrā svītriņa;
2)"Sasodīts! Vai man šodien nebija jāsākas mēnešreizēm?" ieilgstošas sanāksmes vidū, īsu brīdi pirms uzstāšanās;
3)zeķes gumijas šļūciens lejup pa cisku ļaudīm pārpilnā pilsētas ielā;
4) uzrauta zeķes valdziņa tirkšķis, aizslīdot pa kāju uz augšu;
5)"...un varbūt viņš tā arī vairs nepiezvanīs..."

Ai, un gan jau vēl pāris duču visa kā cita.

Tad, kad esi tiktikko nolakojusi nagus, ir JĀGAIDA. Tu plivini plaukstas, taisni izstieptiem pirkstiem, izvairies dajebkam pieskarties, jūties tā, it kā pēkšņi būtu kļuvusi invalīde. Krūštura lencīte sāk slīdēt un tu izmisīgi apļo plecu, lai uzdabūtu to atpakaļ vietā. Ieniezas deguns, paberzēšana ar plaukstas virspusi to nenomierina un tu saliecies baisā līkumā, saraujot muguru krampjos, lai paberzētu degunu gar plecu - tuvāko ķermeņa daļu, ko tobrīd sedz kaut cik raupjš audums. Un tad nāk briesmīgākais - ļoti sagribas čurāt. Tu mēģini ar savu urīnpūsli aprunāties kā ar saniķojušos bērnu, bet šis neklausa. Tu uzmanīgi apošņā nagus, pieskaries tiem ar mēles galiņu un konstatē, ka acetonu vairs it kā laikam nejūt. Tu riskē aiziet līdz tualetei un ārkārtīgi piesardzīgi paveic visu, kas jādara. Un tad - brīdī, kad atvieglojuma eiforija atslābinājusi tavu modrību un tu celies, lai sakārtotu apģērbu, atnāk Tā Sajūta - kā miesas sasildīta biksīšu gumija noslīd pa pirkstiem, noraujot līdzi vismaz triju nagu lakojumu!