Kurvjzieža kontemplācijas

Esmu gan es primitīva kā pienene. Tikai saulainā laikā varu kaut cik paplaukt un pagozēties. Tādas dienas kā aizgājusī (aizlijusī) sestdiena, kad es drebinādamās žūstu, mani dara drusku paranojisku.

Brīvdienās izlasīju Bukovska "Sievietes". Garlaicīgi.:( droši vien atkal norādītu, ka man vienkārši nav tās ķermeņa daļas, ar kuru iespējams uztvert vīriešu rakstītu literatūru, bet man pašai liekas, ka esmu tikai pārsātinājusies ar padzīvojušu vīrišķu seksuālajām problēmām, frustrācijām, izmisīgajām dzīves alkām, sagurumiem, slēptajām nāves bailēm un visu pārējo, par ko viņi mēdz īdēt. Velbekam vismaz bija pretenzijas un intelektuālu izsmalcinātību (kā nekā - francūzis!), Stogoffam - uz tīras un vienkāršas dvēseles bļāvienu (kā nekā - krievs!), bet Bukovskis...nuja, tik vien ir, kā "lietu saukšana īstajos vārdos", kas varbūt kādu efektu radīja 70.gados, kad romāns tika sarakstīts, bet uzdzen žāvas mūsdienās, kad pat vismietpilsoniskākā pensionēta literatūras skolotāja, visus "pimpis", "peža", "pisties" var gan izlasīt, gan pateikt bez mazākās žagas...

Vakar pamanīju TV kastē vīdam kārtējo raudamgabalu par princesi Diānu. Īgni nošņācos. Kā vairumā gadījumu, kad sastopos ar man pilnībā neizprotamām lietām.
Vai kāds var man paskaidrot, kālabad par pūļa elku ir kļuvusi šī blondā zoss, kas savā mūžā neko ievērības cienīgu nav paveikusi? Tik vien kā apprecējusies ar neglītu, toties bagātu un slavenu vīrišķi. Kura bagātība un slava turklāt arī nav nekādā saistībā ar viņa paveikto, bet izriet tikai no viņa piedzimšanas karaliskā ģimenē. Protams, laulība nebija diezko veiksmīga, vīrišķis - kā absolūtais vairums precēto vīrišķu - šļūca pa kreisi. Ņemot vērā turpmākos notikumus, neuzdrošinos viņu par to nosodīt. Un tad blondā zoss no savas nejēdzīgās laulības un tās šķiršanas uztaisīja spožu kampaņu, daiļa un nelaimīga gorīdamās TV kameru priekšā... Sasodīts! Katra trešā Purvciema mājsaimniece var pastāstīt cilvēcīgāku un aizkustinošāku stāstu par laulātu ļaužu neprasmi sadzīvot! Bet par nacionālu un globālu varoni nezkādēļ ir kļuvis tikai šis glītais bet bezgaumīgais meitietis:/ Un miljoniem tantuku turpina šņukstēt pie TV kastēm...
Par pūļa histēriju viņas nāves gadā vispār negribas atcerēties. Uznāca tā kā kauns, pati nezinu, par ko... Nē, es nenoliedzu, ka ir bēdīgi, ja mirst jauna, glīta sieviete, divu bērnu māte. Bet tā taču pasaulē notiek katru dienu!
Ai, vispār pietiks klukstēt!

Un vēl man ir paniskas bailes, ka mani varētu aizmirst. Es knapi valdos, lai katram nepalūgtu - tikai neaizmirsti mani, apsoli, labi!
Un es gribu kaut kā inficēt cilvēkus ar savu sentimentu, lai arī viņiem no ielu stūriem, kokiem, dziesmām vai smaržām pēkšņi uzlec skaustā kāda atmiņa par mani.
Un es gribu atstāt kādas astrālā ķermeņa daļas nospiedumu katram, ar ko gadījies sastapties. Bet - nu jā - tas taču viss ir tik egoistiski un sīki. Protams, ka mani drīkst aizmirst.:(

"Vīru koris ir vīrišķās pašcieņas patvērums feminizētajā pasaulē." (c)I.Cinkuss

Āmen.