Kurvjzieža kontemplācijas

Es esmu taurenis, kas lēni lien ārā no kokona. Vai čūska, kas maina ādu. Satriecoša sajūta! Muskuļi mostas, āda izlīdzinās, pamazām kompensējas ziemas nodarītie postījumi manam ķermenim. Atnāk viegluma sajūta un iemājo galvā, vēderā, kājās.
Cilvēki nekad nedrīkstētu mocīt sevi ar diētām, vingrojumiem, kaut kādiem ierobežojumiem. Vajag tikai sagaidīt īsto mirkli, ietrāpīt pareizajā frekvencē, un paša atmodinātā viegluma sajūta liks ēst un kustēties tieši tā, lai tu justos un izskatītos, kā vēlies. Nu, nevaru es pavasarī stundām ilgi sēdēt, piestūķēt sevi ar pankūkām, makaroniem, ceptiem kartupeļiem vai vēl kādām citām šausmām! Tas viss paliek nosviests uz komposta kaudzes kopā ar visiem apvītumiem, ļenganumiem, miegainībām, depresijām, kilogramiem, centimetriem, rieviņām, riepiņām... Brr...draza!
Un, ja īstajā brīdī palecas, var iekļūt vēja pūsmā, kā hēlija balons aizplīvot līdz balti saziedējušam ievas zaram, aizķerties, pašūpoties ar galvu uz leju, parādīt mēli satrauktam garāmgājējam, apmest salto un atgriezties mājās.

Nuja! Nopriecājos, ka atgriezies krasais, un še tev - toties izdzēsusies hidra un dunduks!:(((
Sāpīgi.:(

Un tagad es paciešu pat hokeju. Tas uzvēdī klusas, saldenas atmiņas par kādu citu pavasari, kad arī bija hokejčempionāts, jo tā jau tāda ikgadēja sērga, un toreiz bija arī šķiršanās eiforija, mulsas, tramīgas bailes no jaunas iemīlēšanās, un es sasodīti labi izskatījos baltā blūzītē, vīrieši smaržoja pēc alus, testosterona un uzvaras gavilēm, ik pa brīdim kāds nolēja galdu ar alu, plīkšķēdami sprāga pumpuri, es zināju, ka tūlīt nāks vasara, lai sāktu pavisam, pavisam jaunu dzīvi, un tad es nopirku smaržas - "Diversity", izšķīros, iemīlējos, bet tas jau pavisam cits stāsts, taču iesākumā visam bija hokejs un trakojoši puikas.