Kurvjzieža kontemplācijas

krii

11.2.05 18:29

Mani izbrīna, ka cilvēki par savu bērnību runā ar tādu idillisku sentimenta aizmiglojumu balsī. Nē, manai bērnībai, ziniet, arī nebija ne vainas. Nevaru sūdzēties. Bet tie, kuriem kaut kas šķiet idillisks, manuprāt, vai nu ir slikta atmiņa, vai arī bērnībā bijis švaki ar saprašanu.
Bērnu sabiedrībā nežēlības un neķītrības nav ne grama mazāk kā tā saucamajā "pieaugušo pasaulē", Jūs taču zinat, vai ne? Saukāt bērnus par "mazajiem eņģelīšiem", pavelbjot acis pret debesīm, manuprāt, ir siekalaina bezgaumība. Jā, un tās kaislības, kas plosa šo, par laimi, - diezgan īso - dzīves posmu, arī nav nekāda nevainīga un rožaina teletūbiju vāvuļošana.
Ai, labi, ka esmu pieaugusi.
Esmu?:)

• 25 raksta
• ir doma

• Re: Par ko žēl?

  krii

  14.2.05 13:04

  

  Hihi! Kārtējais piemērs, ka tiklīdz nepiebalso gaviļu vai vaimanu korim, bet norādi uz procesa otru pusi, tā tevi pasūta, kā minimums, uz Daugavu.:)))

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • Re: Par ko žēl?

    mulders

    15.2.05 10:17

    Okey, iespeejams ka kljuudains ir mans piejeemums (globaalais), ka cilveekiem viena no zoologjiskajaam tiexmeem ir - justies labi!

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • Re: Par ko žēl?

      krii

      15.2.05 15:30

      

      Njus, tas jau neizslēdz arī tieksmi šad un tad paskatīties patiesībai acīs.:)

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • Re: Par ko žēl?

        rezerve

        15.2.05 21:12

        

        subjektīvai patiesībai.

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais

      • post scriptum

        rezerve

        15.2.05 21:16

        

        man nav humora izjūtas, un ironiju es pamanu tikai tad, ja kāds uz to rāda ar pirkstu un saka: ironija.

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais