Kurvjzieža kontemplācijas

Tā kārība, kuras dēļ ellē degšu (un jau periodiski degu) es, pilnīgi noteikti ir godkāre.
Mantkāre mani motivē vāji, t.i., man nav nepārvaramu baiļu no nabadzības, un man ir pazemas prasības pret komfortu, un sāpes par to, cik skaisti aizlido banknotes, aizmirstas viegli.
Baudkāre ir jau nopietnāks klupšanas akmens, un tomēr, un tomēr - tās dēļ esmu sadarījusi relatīvi maz muļķību. (Bet varbūt šis ir ļoti, ļoti subjektīvs "maz", es nezinu, es negribu zināt.)
Tikmēr godkāre ir rīkste, ar kuru šaustos jo dienas, klints, no kuras krītu ik vakaru, pagrabs, kurā ieslodzīta, murgoju ik nakti.