Kurvjzieža kontemplācijas

krii

4.8.18 21:52

Tā kārība, kuras dēļ ellē degšu (un jau periodiski degu) es, pilnīgi noteikti ir godkāre.
Mantkāre mani motivē vāji, t.i., man nav nepārvaramu baiļu no nabadzības, un man ir pazemas prasības pret komfortu, un sāpes par to, cik skaisti aizlido banknotes, aizmirstas viegli.
Baudkāre ir jau nopietnāks klupšanas akmens, un tomēr, un tomēr - tās dēļ esmu sadarījusi relatīvi maz muļķību. (Bet varbūt šis ir ļoti, ļoti subjektīvs "maz", es nezinu, es negribu zināt.)
Tikmēr godkāre ir rīkste, ar kuru šaustos jo dienas, klints, no kuras krītu ik vakaru, pagrabs, kurā ieslodzīta, murgoju ik nakti.

• 7 raksta
• ir doma

• begemots

  4.8.18 22:13

  

  Jāpiezīmē, ka no šīm trim pēdējā,rādās , ir visšvakāk apmierināma. Tādu riktīgu pasaulslavas godu dabūt, vismaz man izskatās, ka šanses mazākas kā vinnēt ūberloterijā.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    4.8.18 22:29

    

    Nez, man liekas, ka statistiski varētu būt apmēram līdzīgas izredzes: kļūt par 1.,2., 3. utt. slavenāko cilvēku pasaulē vai 1., 2., 3. utt. bagātāko cilvēku pasaulē.
    Drīzāk problēmas rada godkāres piesaiste konkrētām referentām grupām. T.i., ja bagātība ir kaut cik objektīvi izmērāma, tad slavai sportistu aprindās vs. slavai zinātnieku aprindās var būt subjektīvi ļoti, ļoti atšķirīgs svars.
    (Piem., pat es ar savu hipertrofēto godkāri noteikti nealkstu kļūt slavena tālbraucēju šoferu lokā utml.)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • begemots

      5.8.18 14:17

      

      nu, tad tava godkāre nav gana hipertrofēta vēl laikam :)
      
      
      einšteinu varētu zināt liela daļa šoferu, savukārt, jēzu kristu jau nu gan teju ikviens!

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais