Kurvjzieža kontemplācijas

krii

15.5.18 23:32

Protams, ir ļoti forši realizēties kā amatierpsihoterapeitei. Uzklausīt, analizēt, dot vērtīgus un nevērtīgus padomus, trāpīgi un netrāpīgi verbalizēt visu, ko atpazīstu, krāšņot ar metaforām un empīriku, palīdzēt atrast risinājumus utt. Bet, kad pēc stundas tā visa klausules otrā galā atskanēja: "Vai cik jauki, ka uzklausīji, beidzot jūtos kā cilvēks, bet nu gan man jāskrien!", es neizturēju un iebrēcos:
- Un kur jautājumi par manu dzīvi, manu mīlestību, manu darbu, manu ģimeni, studijām, slimībām un mājdzīvniekiem, ko?!

Abas paķiķinājām un norunājām vēl pusstundu.
Bet ar tiem, kuriem nevar tā uzbrēkt un pēc tam pasmieties, saites kļūst plānākas, jā.

• 5 raksta
• ir doma

• muhacakatuha

  17.5.18 11:33

  

  Akdies!!! Tas ir par???

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    17.5.18 14:00

    

    Nē, par Tevi nēeeee! :) Tu esi viena no tām, kura nekad tā neuzvedas!

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • krii

      17.5.18 14:04

      

      Resp., Tu esi viena no [ne tik bieži sastopamajiem] cilvēkiem, kas vienmēr izrāda interesi arī par sarunbiedru, goda vārds, un par to es Tev esmu ļoti, ļoti pateicīga.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • muhacakatuha

        17.5.18 15:41

        

        Šausmīgi sabijos, jo atzīstu, ka mūsu pēdējā sarunā tomēr biju vairāk tendēta vēstīt un prasīt Tavu palīdzību nekā uzklausīt...

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais
        • Diskusija

        • krii

          17.5.18 15:54

          

          Tfū, nekā tamlīdzīga, diespas! :)

          • Atbildēt
          • Iepriekšējais