Kurvjzieža kontemplācijas

krii

8.4.18 22:33

Šifrēju vienu no daudzajam dzīvesstāstu intervijām un skurinos.
Cilvēka dabas krāšņums visskaidrāk atklājies pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados Latvijas laukos.
Naids ir mūsu ideoloģija. Ne komunisms, ne nacisms, ne patriotisms. Tikai naids.
Nodot nāvē savus kaimiņus un klasesbiedrus, nosūdzēt vienus vienai varai, citus - nākamajai.
Aiziet pie vācu šucmaņa un pateikt, ka kaimiņa dēls bija uz pusgadu iestājies komjaunatnē - lai viņu nošauj.
Aiziet pie krievu komandiera un pateikt, ka klasesbiedrs trīs mēnešus bija aizsargs, un viņa brūte arī - lai izsūta abus uz Sibīriju.
Nosūdzēt, nodot nāvei ar paštaisnu mirdzumu acīs, ar cildenā varoņa apmetni uz pleciem.

• 23 raksta
• ir doma

• krishjaanis2

  9.4.18 14:10

  Es tikai norādīju, ka helveticas vispārinājums par latviešiem un viņu vēsturi bija nevietā (kā arī izmantoju izdevību kritizēt domāšanas veidu, kas vispār ļauj nonākt līdz tādiem secinājumiem). Ja šādiem norādījumiem nav vietas publiskā internetā vietnē, tad ir dīvaini.

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • krii

    9.4.18 14:15

    

    no malas vairāk izskatījās pēc kašķa meklēšanas un vēl vienas iespējas iespraukties ar argumentu "ad sinistrem".
    Turklāt šī ir ierobežoti publiska vietne - resp., man vienmēr jābalansē starp iespēju ierobežot vai nu lasītāju, vai komentētāju loku, lai te nesāktos... sauksim to pieklājīgi - "man netīkama savstarpēja bļaustīšanās".

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais