Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Reizēm gribai vieglāk pakļaut ķermeni, reizēm - psihi.

Ķermenis un psihe mijiedarbojas.

Dažreiz ķermeņa disciplīna ir tā, kas ļauj aizvērt, nu labi, pievērt geštaltus, aizrakt asiņainās atmiņu bedrītes apziņas perifērijā, no kurām ceļošies garaiņi aizmiglo skatu uz visiem divpadsmit horizontiem; ļauj aizvirzīt spēku un jaudu, pavisam prastu, fizisku, ņūtonos mērāmu spēku, vatos mērāmu jaudu, no muskuļiem uz prātu, uz iztēli, uzmanību. Pamosties, sveicini sauli 12x 12 āsanās, pusstundu paskrien, patrenē vēderpresi, un, skat, pasaule glīti strukturējusies ekselī, darbību secība ir skaidra, nekādu kritienu no klintīm, nekādu sašķīšanu logu stiklos, nekādas spārnu svilināšanas svecēs, nekādas nosišanās pret aizvērtām durvīm, pret stenderēs pārvērstiem velniem.

Un citreiz toties atnāk pareizie vārdi, īstajos Rakstos lasīti, no īstenās kanceles skandēti, un sakārto psihi. Un tava miesa pēkšņi kļūst varoša, no miega un ēdiena neatkarīga, maratonu sprinta režīmā noskrienoša, visās umurkumura kārtīs uzkāpjoša, pakavus rokām atliecoša, no Džomolunngmas gala karogu vicinoša.
  • uz līdzīgas nots - draugs man reiz teica, ka tad, kad galvā viss ir putrā, vajag sev uzdot vienkāršus jautājumus, uz kuriem zini atbildes, un likt savam ķermenim darīt vienkāršas lietas. piecelties, paēst, pagulēt u.tml.
Powered by Sviesta Ciba