Kurvjzieža kontemplācijas

krii

20.1.18 13:12

Pagājušajā naktī pārlasīju "Sūnu ciema zēnus" - pirmo reizi pieaugušā vecumā. Ko lai saka - Andrejs Upīts ir patiešām ļoti labs rakstnieks, ar dzīvu un tēlainu valodu. Bet to jau jūs visi zinājāt.
(Ziemas apraksts sākumā man mazmazdrusciņ atvedināja Gogoļa "Dikaņku", bet patiešām mazdrusciņ. Un tie folkloriskie iestarpinājumi arīdzan.)

• 8 raksta
• ir doma

• (Anonīms)

  20.1.18 17:41

  formāli kā rakstnieks viņš ir labs, diemžēl, līdz sirds dziļumiem vispārēja kreisuma un marsisma saēsts, kas vairumu darbu, zinot arī viņa padomjlaika darbību - par spīti teksta kā teksta sniegtajam estētiskajam baudījumam - padara nelasāmus. tāda, diemžēl, ir mūsu tautas traģēdija.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    20.1.18 20:07

    

    Tā gan nav tautas, bet konkrēta indivīda traģēdija - nespēja ar baudu lasīt labu literatūru, ja nevar identificēties ar autora ideoloģiskajiem uzskatiem.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • (Anonīms)

      21.1.18 22:50

      tautas traģēdijas ietvaros "nespēja identificēties ar autora ideoloģiskajiem uzskatiem" nav morāli neitrāls estētiskais spriedums. heck, kāda vispār jēga no tīra estētiskā sprieduma bez morālā.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        27.1.18 17:41

        

        Doooh, ja es nespētu palasīt nevienu autoru ar mizogīniskiem uzskatiem, es būtu sevi gana aplaupījusi.

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais

  • zum

    20.1.18 20:21

    

    Palasi stāstus, ko viņš sarakstīja Ulmaņa laikā, cietumā esot. Kailā dzīvībs, piemēram, man ļoti patka.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais