Kurvjzieža kontemplācijas

krii

15.1.18 11:30

Mirtes uz palodzes mokoši agonē, un manas cerības, ka vismaz viena sagaidīs pavasari, mazinās ar katru dienu. Lapas nebirst, bet novīst, izskatās, ka vienkārši noveco, bet jaunas nešķiļas. Nelīdz ne mitrināšana, ne vēsināšana. Iespējams, vienkārši pietrūkst gaismas fotosintēzes minimumam, un tur man vairs nav padoma, ko iesākt.
Ļaunā slepkava ziema, ciniskā, izņirdzoša sadiste, lūdzu, pasaudzē manas puķes, beidz viņas žņaugt un smacēt ar šīgada īpaši biezo, necaursitamo tumsu!

• 21 raksta
• ir doma

• vilibaldis

  15.1.18 11:47

  

  jāteic man arī augs pēc auga aiziet mūžībā :(
  paradoksālākais, ka gandrīz mirušais dekoratīvais tomāts iznests uz komposta kaudzi sāka dzīt jaunus asnus, tur tomēr par knipucīti gaismas vairāk nekā uz palodzes, satuntulēju agroplēvē un ienesu siltumnīcā... kā definēja meita - vismaz nomirs laimīgs.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    15.1.18 11:50

    

    Es nezinu, kaut kādas ultravioletās lampas?
    Solārijiem nav pakalpojuma - "staru terapija nomocītiem telpaugiem"?

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • vilibaldis

      15.1.18 11:52

      

      par lampām ik pa laikam iedomāju, varbūt patiešām tas ir glābiņš

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais