Mājas priekšā saziedējušas hostas - manuprāt, vieni no neglītākajiem vēlās vasaras augiem. No visas tuvas un tālās apkaimes nāk kailgliemeži hostas ēst. Pieēdušies viņi nesteidzīgi čāpo pāri taciņai mājas priekšā (ej nu sazini - varbūt īstenībā traucas un auļo, cik vien gļota nes?), un mani neuzmanīgākie kaimiņi viņus samin. Es nē - es vēroju taku un kāpju viņiem pāri. Samīto gliemežu līķi pārvēršas neglītās pūstošās pļeckās, kas momentā apkrīt rijīgu, spindzošu mušu bariem. Arī tā ir vasara.
annuskajā, es arī nesaprotu, kāpēc kaut kas tāds jāaudzē, un kailgliemeži acīmredzot arī
kriiman šķiet, ka kailgliemeži ir vienīgie, kas viņas novērtē.