Aizvadītā nedēļa bija mainīgi laba/nelaba. Samērā garlaicīgai pirmdienai sekoja visai spraiga otrdiena, ar mīklu atminēšanu, jaunu uzdošanu, mazliet par daudz vīna un pietiekami daudz vieglprātības. Viegli depresīvo trešdienu (tie mākoņi, tie mākoņi...)nomainīja ļoti rosīga ceturtdiena, kad paguvu it visu - nokavēt vilcienu, ielēkt autobusā, paveikt Lietas, atgriezties pilsētā, apciemot mammu, iedzert ar draugiem un noslēgt dienu t.s. romantiskajās vakariņās. Piektdien, sestdien apcerēju visu, ko daru nepareizi, bet svētdien biju pie jūras, no manis joprojām birst smiltis.
Esmu atsākusi celties pirms sešiem, esmu atsākusi skriet. Dodiet jel dieves, šo nepazaudēt!
Esmu atsākusi celties pirms sešiem, esmu atsākusi skriet. Dodiet jel dieves, šo nepazaudēt!
man ir dienas, kad es pati no sevis ceļos ap pieciem un esmu mundra visu dienu, bet nākamajā rītā tomēr tāpat krācu līdz kamēr jāceļas m.
man vajag manas 9as, bet tad japalaizh garam visa vakara dzive.
Bet jā - vienu, divas reizes nedēļā man arī vajag savas 9-10 stundas, tad arī to atļaujos.