Kurvjzieža kontemplācijas

Avotu ainiņas

Krāšņais Kurvjziedis

Avotu ainiņas

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Pa ceļam uz veikalu man priekšā aizstājās kaimiņš no trešās kāpņu telpas.
- Zaj, podožģi, - viņš teica.
- Otvjaņ, - es atbildēju un uzskatīju, ka rajona komunikācijas rituāls ir pilnībā realizēts.
- Da brosj, ja tebja znaju, ja pogovoritj hoču.
- A ja ņe hoču, ujdji mudak, - es atteicu un izspraucos caur viņa padusi. Reizēm mazs augums ir priekšrocība.

Dažas sekundes vēlāk dažus metrus no manis uz asfalta sašķīda ar lielu sparu mesta stikla pudele.

Pizģec, es nodomāju. Vai tiešām šmigas nebija žēl? Nevar būt! - bija mana otrā doma.
  • Man pēdējā laikā ir kaut kāda dīvaina apātija, es pat par šo īsti nenobijos, kaut gan citreiz pēc sīkāka incidenta būtu rokas trīcējušas.
    Hmm, varbūt jāaiziet vairogdziedzeris pārbaudīt?
    • dzīves pagurums - cik ilgi var par tiem niekiem psihot, kkad vnk vairs nekrata.
      nu, vai arī vairogdziedzeris, jā ;)
Powered by Sviesta Ciba