Kurvjzieža kontemplācijas

Šodien ir tik burvīga pavasara mirāža. Vēl dažas stundas es drīkstu nedomāt par nākamnedēļ gaidāmo Armagedonu, par to, ka būšu spiesta iet laukā no mājas vispretīgākajā no dabas stihijām, spiesta lēni mirt no galvassāpēm, aritmijas, paralizējošas miegainības un tirpstošām ekstremitātēm. Nedomāšu par 7-10 dienām neizbēgamas un ļaunas elles, priecāšos par atlikušajām stundām dzidra gaisa un sniegpulksteņu, čukstēšu joprojām izdzīvojušajiem istabas augiem: "Turieties, vēl atlikuši tikai divi mēneši šausmu."
Vēl dažas stundas pārejošas, bet pilnasinīgas laimes.