Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Šodien ir tik burvīga pavasara mirāža. Vēl dažas stundas es drīkstu nedomāt par nākamnedēļ gaidāmo Armagedonu, par to, ka būšu spiesta iet laukā no mājas vispretīgākajā no dabas stihijām, spiesta lēni mirt no galvassāpēm, aritmijas, paralizējošas miegainības un tirpstošām ekstremitātēm. Nedomāšu par 7-10 dienām neizbēgamas un ļaunas elles, priecāšos par atlikušajām stundām dzidra gaisa un sniegpulksteņu, čukstēšu joprojām izdzīvojušajiem istabas augiem: "Turieties, vēl atlikuši tikai divi mēneši šausmu."
Vēl dažas stundas pārejošas, bet pilnasinīgas laimes.
  • Es saplūcu daudz bērza un lazdu zaru no izzāģēta meža kaudzes. Ir jaukāk lūkoties uz pelēku draņķību aiz loga caur maigām, zaļām lapiņām:)
    • man tas rada pretēju efektu - ja es skatos uz lapiņām un zinu, ka aiz loga tās būs tikai pēc diviem šausmīgiem mēnešiem, mani pārņem vēl sāpīgāka bezcerība.
      • Tāda versija man pat prātā nenāca, man šķiet, ka es šādi to dabā tik īso lapu plaukšanas periodu izstiepju garumā. Jo man bija lapiņas janvārī, februārī un būs martā, un tad jau arī aprīlis ar lapām ārā:) 4 mēneši ziedoņa)))
        • Nē, man ir kaut kāds sensors, kurš saka, ka tās, kas ir iekšā, arī ir tikai pavasara mirāža.:)
          Man var palikt ļoti bēdīgi, ja es šajā gadalaikā paskatos uz savām vasaras kleitām, vai vasaras fotogrāfijām ar sauli zilās debesīs, ar lapām un ziediem.
          Nujā, nevajadzēja sākt par to rakstīt, tūlīt atkal būs abstinence.
Powered by Sviesta Ciba