Man nekad (tā ka pavisam NEKAD)nav gribējies un negribas uz paģirām mīlēties. Drīzāk otrādi. Negribu, lai man kāds pieskaras, cenšos izvairīties no jelkādiem kaut cik intensīviem kairinājumiem. Iespējams, esmu vienīgais Homo Sapiens pārstāvis, kura organisms dīvainu mutāciju rezultātā nonācis pie programmas, kas intoksikāciju uztver kā iemeslu nolīst kaktiņā un ciest, kamēr pāriet, nevis steigšus nodrošināt turpinājumu gēniem.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
kihelkonnanez, varbūt cilvēkiem vienkārši gribas izlielīties ar tusiņu visā komplektācijā. kaut gan zināms evolucionārs labums tur ir - pa pjaņiem var gadīties nokniebties ar pilnīgu svešinieku, tā risinot demogrāfiju.- kriiPa pjaņiem un uz paģirām ir divi ļoti, ļoti atšķirīgi stāvokļi.:)
- kihelkonnaak, biju jau aizmirsusi. tad varbūt evolucionārais pielāgojums ir - kas zina, vai pa pjaņiem gadījies, bet, ja blakus ir svešs vīrietis, tad tas pats vien būs, un jākniebjas ar viņu, jo kas cits tad man palīdzēs to pjaņos sadabūto bērnu uzturēt!