Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Gada atlikums svilpdams un grabēdams virpuļo cauri piltuvei, neko nevar paspēt, nepamet sajūta, ka kaut kas vēl jāsagrābj, jāpaglābj, jāpaķer līdzi, citādi tūdaļ būs par vēlu.
Nez, tās ir kalendāra vai kādas citas dīvainības pie vainas, ka pirmie trīs mēneši velkas miljoniem gadsimtu. Ir tumsa, aukstums un bezcerība, tu bezgalīgi veic vienveidīgas, bezjēdzīgas atkārtojošās darbības (wake-up, coffee, shower, work, wake-up, coffee, shower, work...), nekādas dinamikas ne ainavā, ne klimatā, ne dzīvē, un tad pēkšņi ir pavasaris, viss dažu dienu laikā nokūst, salapo, uzzied, nozied, ir Jāņi, šašliki, pikniki, ledains baltvīns, augļi, dārzeņi, sēnes, konservēšana, neprātīgas kaislības, jauns akadēmiskais gads, lapas nobirst, ābolu pīrāgi un sarkanvīns, ups, jau karstvīns un džinglbelli, atkal gada pārsksti un histēriska Ziemassvētku steiga, un tas viss ir tikai viens apburošs, ārkārtīgi piesātināts mirklis. Bet tad atkal nāk tas miljonsgadu ieslodzījums un trimda, kad sajukt prātā no nemainīgās tumsas, aukstuma un bezcerības.
  • kuš, kuš. tūlīt palēnām paliks gaišāks. un, ja turpināsies plusi un bezsniegs, šie var izlīst stipri ātrāk:
    • Lai taču viņi lien.
      Es vēroju Latvijas ziemas jau vairāk nekā 40 gadu, un izņēmumu te nav. Nekad. No 1. janvāra līdz 1. aprīlim nekad nav bijis mazāk kā neskaitāmi miljardi tumšu, aukstu un bezcerīgu gadu.
      • nezinu gan. es arī to pašu vēroju vēl vairāk gadu. piemēram, janvāris manā galvā ir spilgti zils (debesis) un sarmā dzirkstošs, ar gaisā kāpjošiem rozā dūmiem no skursteņiem, turklāt joprojām, par spīti pēdējiem gadiem. februāris manā galvā ir karnevālu laiks, lai gan sen neesmu bijusi ne uz vienu, un februārī jau dzied lielā zīle, bet martā smaržo pēc kūstoša sniega un lazdas putina savas spurdzes. kaut kas no šī visa gan jau, ka būs arī 2017.gada sākumā:)))
Powered by Sviesta Ciba