Kurvjzieža kontemplācijas

Cilvēks patiesi, pirmkārt, ir stāstu kopums, otrkārt - situatīvi mainīga, fleksibla sistēma, kas atšķirīgi izpaužas dažādās attiecībās.
A, kurš vienmēr krāpis B, nekad nekrāps C; viņš ir bijis vardarbīgs pret D, bet izturas pieglaimīgi pret E, pakļaujas F un tiecas dominēt pār G, konfliktē ar H, piebalso J, baidās no K, kūst maigumā pret L, saplok dievinošā apbrīnā pret M, utt., utt.
Tiklīdz es kādu nosaucu par draņķi, liekuli, jaukumiņu vai nūģi, es raksturoju tikai viņa izturēšanos pret mani noteiktā kontekstā - kurš mainītos, ja es pati būtu mazliet vairāk B-īga, C-īga, D-īga, utt...
Reizēm man šķiet, ka subjektivitātes nav, ir tikai intersubjektivitāte. (Joks, protams.)