Kurvjzieža kontemplācijas

krii

14.12.16 12:52

Cilvēks patiesi, pirmkārt, ir stāstu kopums, otrkārt - situatīvi mainīga, fleksibla sistēma, kas atšķirīgi izpaužas dažādās attiecībās.
A, kurš vienmēr krāpis B, nekad nekrāps C; viņš ir bijis vardarbīgs pret D, bet izturas pieglaimīgi pret E, pakļaujas F un tiecas dominēt pār G, konfliktē ar H, piebalso J, baidās no K, kūst maigumā pret L, saplok dievinošā apbrīnā pret M, utt., utt.
Tiklīdz es kādu nosaucu par draņķi, liekuli, jaukumiņu vai nūģi, es raksturoju tikai viņa izturēšanos pret mani noteiktā kontekstā - kurš mainītos, ja es pati būtu mazliet vairāk B-īga, C-īga, D-īga, utt...
Reizēm man šķiet, ka subjektivitātes nav, ir tikai intersubjektivitāte. (Joks, protams.)

• 7 raksta
• ir doma

• bljanna

  14.12.16 13:26

  

  Skaidrs taču, ka būt draņķim it visās dzīves jomās un pret ikvienu ir praktiski neizpildāms "mērķis" (lai gan var būt tendence, piem., melot in general) un tad tas liecina jau par sociopātiju. No otras puses - man it kā ne silts, ne auksts no tā, kā viņš/a izturas pret citiem. Manis pēc viņš var mīlēt kucēnus un paņemt zem elkoņa vecu kundzi, ejot pār ielu. Un tas man šajā cilvēkā patiks (!) un es nespēšu pateikt, ka viņš ir ultimate evil. Un tomēr - mani interesē manas attiecības ar šo cilvēku.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    14.12.16 13:33

    

    Nuja. Bet arī attiecībās ar konkrēto cilvēku ir tikai situācija - nerimstoši mainīga situācija.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais