![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Jūlija beigās vasara vēl ir šika un krāšņa milfa, vienlaikus ziedoša un auglīga, bet augustā jau pa īstam uz palikšanu atnākusi cienīga matrona, priekšautu apsējusies, virtuvi aizņēmusi. Upeņu laksti, jā, diļļu kāti, ķiploki, timiāns un koriandrs. Pīlādži sārtojas, bittersweet, viss vēl tik dzīvs, memento mori, lai nebūtu jāraud, ir jākonservē, jākonservē, jākonservē, jāceļ konservu piramīdas mūžīgai dzīvei.
(Nu, labi - gārdenings mani laikam nekad īsti neaizraus, bet uz visādu tkemali, čatniju un citu zieķu brūvēšanu esmu šad tad pavilkusies un pat sapratusi, kur tā māģija slēpjas).