Pabriks raksta, ka turku izgājšnakts jandāliņa sekas varētu būt armijas vājināšanās, kas, ņemot vērā starptautisko situāciju kopumā (un reģionā - jo īpaši)var izvērsties visai nepatīkami. Dzīvosim - redzēsim.
Revolūcijai tūdaļ sekoja masveidīgs inteliģences un turīgāko uzņēmēju emigrācijas vilnis - AAE, kas ir turpat pāri līcim, tuvāk nekā mums Somija, iedibinājās veselas turīgu, ekonomiski aktīvu irāņu kolonijas. Savukārt, Irānas teritorijā, kā zinām, acumirklī iebruka Sadams Huseins (ar ASV, Rietumvācijas u.c. ļoti pamatīgu atbalstu). Šis nebija īstais brīdis kaut ko mainīt valsts pārvaldes sistēmā. Karš, kā zinām, turpinājās ilgi, tam sekoja kofliktējoša ārpolitika un starptautiskā izolācija. Man radies iespaids, ka šobrīd Irānā ir ļoti, ļoti daudz neapmierināto, bet nav nevienas politiski un ideoloģiski saliedētas grupas, kas būtu gatava spert radikālus soļus cīņā par varu.
Plus vēl tas, ka pieejas resursiem ir apgrūtinātas, sakari ar ārvalstīm diezgan ierobežoti, drošības dienesti strādā labi, utt., kā jau mērenā totalitārismā mēdz būt. Man stāstīja, ka nereti tiekot klusiņām noslepkavoti potenciālie prezidentu vai ministru kandidāti u.c. politiskie līderi, kuriem ir izredzes uz lielu tautas atbalstu un ietekmi. Protams, tās bija tikai virtuves sarunas, tāpēc ticamības koeficientu neņemos noteikt.
Karš, kā zinām, turpinājās ilgi, tam sekoja kofliktējoša ārpolitika un starptautiskā izolācija.
Man radies iespaids, ka šobrīd Irānā ir ļoti, ļoti daudz neapmierināto, bet nav nevienas politiski un ideoloģiski saliedētas grupas, kas būtu gatava spert radikālus soļus cīņā par varu.
Man stāstīja, ka nereti tiekot klusiņām noslepkavoti potenciālie prezidentu vai ministru kandidāti u.c. politiskie līderi, kuriem ir izredzes uz lielu tautas atbalstu un ietekmi. Protams, tās bija tikai virtuves sarunas, tāpēc ticamības koeficientu neņemos noteikt.